Jesajas Berlina diena Rīgā 2020
26. novembrī Rīgā vienpadsmito reizi tiks atzīmēta Jesajas Berlina diena. Tā sākotnēji bija plānota 23. martā, taču to nācās atcelt valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ. Atliktā Jesajas Berlina diena beidzot notiks, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem kā Latvijā, tā pasaulē.
Kopš 2009. gada Jesajas Berlina dienas galvenais notikums allaž ir bijis kāda starptautiski atzīta akadēmiķa, autora vai viedokļu līdera lekcijas priekšlasījums. Šogad ar lekciju “Jesaja Berlins, vēsture un mūsdienu pasaule” uzstāsies kanādiešu vēsturniece Mārgareta Makmilana (Margaret MacMillan). Lekcija notiks angļu valodā. Pirms tās ievadvārdus teiks Jesajas Berlina dienas goda patronese, Latvijas Republikas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
COVID-19 pandēmijas radīto apstākļu dēļ lekcija notiks tiešsaistē 26. novembrī no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.30, un tā tiks translēta Jesajas Berlina Centra mājaslapā isaiahberlin.org, LNB mājaslapā lnb.lv un Jesajas Berlina Centra Facebook lapā. Tiešsaistes skatītāji varēs uzdot lektorei jautājumus rakstiski.
Mārgareta Makmilana ir profesore Toronto Universitātē un profesore emeritus Oksfordas Universitātē. Viņa ir viena no mūsdienu vadošajām ekspertēm starptautisko attiecību vēsturē, īpaši lielu uzmanību savā pētnieciskajā darbā un publikācijās veltot Pirmajam Pasaules karam un starptautiskajām miera sarunām tā izskaņā. Viņas slavenākā grāmata ir "Miera nesēji: 1919. gada Parīzes Miera konference un tās centieni izbeigt karu" (2001).
Jesajas Berlina dienu Rīgā rīko Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Jesajas Berlina biedrība un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Pasākuma norisi atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Filozofs un ideju vēsturnieks Jesaja Berlins (1909-1997) ir viens no 20. gadsimta nozīmīgākajiem un atzītākajiem politikas teorētiķiem. Viņš dzimis un līdz 1915. gadam dzīvojis Rīgā, Alberta ielā 2A. Sākoties Pirmajam Pasaules karam, ģimene pārcēlusies uz Pēterburgu, bet vēlāk, pēc boļševiku revolūcijas, – uz Lielbritāniju, kur Berlins nodzīvojis atlikušo dzīvi. Pabeidzis studijas Oksfordas Universitātē, Berlins tur kļuva par profesoru un vēlāk – par jaundibinātās Vulfsona koledžas pirmo prezidentu. Politikas filozofijas ideju vēsturē Berlins iemantojis paliekošu vietu ar nošķīruma starp pozitīvo un negatīvo brīvību formulējumu, kā arī ar ideju par vērtību plurālismu.