Dalība Norvēģijas demokrātijas festivālā "Arendalsuka"
No 15. līdz 17. augustam viesojāmies Norvēģijas demokrātijas festivālā “Arendalsuka” (“Ārendālas nedēļa”), kas kopš 2012. gada ik vasaru norisinās nelielā norvēģu dienvidu pilsētā Ārendālā. Ar festivāla rīkotājiem sadarbojamies jau vairākus gadus Demokrātijas festivālu asociācijas ietvaros, bet šogad pirmo reizi izvēršam divpusējo sadarbību pateicoties EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējās sadarbības fonda atbalstītajai iniciatīvai „Tiltu veidošana starp Latvijas un Norvēģijas demokrātijas festivāliem un pašvaldībām”.
Uz Ārendālu devāmies kopā ar mūsu sadarbības partneriem un Sarunu festivāla LAMPA līdzrīkotājiem, Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem – vicemēru Ati Egliņu-Eglīti un Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītāja vietnieku Aleksandru Abramovu –, kā arī ar Norvēģijas karalistes vēstniecības Rīgā pārstāvi Agnesi Cimdiņu un TV3 žurnālisti Ievu Vārnu. Vizītes laikā tikāmies ar festivāla rīkotājiem no Ārendālas pašvaldības, tostarp pilsētas mēru Robertu Kornelu Nordliju (Robert Cornels Nordli), ielūkojāmies festivāla organizēšanas procesos, izbaudījām tā atmosfēru un papildinājām festivāla bagātīgo programmu ar savu pasākumu.
Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS misija ir stiprināt demokrātijas kvalitāti un celt sarunu kultūru, un mums šķita ārkārtīgi svarīgi runāt par Ukrainas un tās tautas cīņu par demokrātiju un brīvību, un ko tā nozīmē ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai un visai demokrātiskajai pasaulei. Mūsu rīkotajā sarunā piedalījās TV3 žurnāliste un kara reportiere Ieva Vārna, Cēsu novada pašvaldības vicemērs Atis Egliņš-Eglītis un Latvijas vēstnieks Norvēģijas Karalistē Mārtiņš Klīve, bet to vadīja Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS izpilddirektore un Sarunu festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.
Ieva Vārna dalījusies personīgajos stātos par redzēto un piedzīvoto Ukrainā, uzsverot, ka viņa dodas uz turieni, jo “tas nav tikai ukraiņu, bet arī mans karš. Ukraiņi šobrīd cīnās par visas Eiropas drošību.” Viņa atzīst, ka piedzīvot un ar savām acīm redzēt kara šausmas ir emocionāli grūti; taču tas ir vienīgais veids, kā viņa var sniegt patiesību Latvijas iedzīvotājiem un cīnīties pret Krievijas propagandu.
Atis Egliņš-Eglītis stāstījis, ka viņš pēdējos sešus mēnešus var iedalīt trijos posmos. Pirmajā ir bijis šoks, liela neziņa, bet vienlaikus arī liela sabiedrības mobilizācija un solidaritāte ar Ukrainas iedzīvotājiem. Tas ilga vienu vai divus mēnešus, un tam sekoja dezinformācijas posms un cīņa par vērtībām. Latvijā pie daudzām ēkām un mājām aizvien var redzēt Ukrainas karogus, un tādā veidā Latvijas sabiedrība pauž savu atbalstu ukraiņu tautai. Taču pašvaldībai bija arī jāveido sarunas ar dažādām sabiedrības grupām, skaidrojot līdzekļu piešķiršanu Ukrainas iedzīvotājiem. Viņaprāt, patlaban mēs visi – ukraiņi, Baltijas valstis, Latvija un visa Eiropa – atrodamies trešajā, izturības posmā, kurš mums ir jāiztur, jo inflācijai nerimstoties un kāpjot enerģijas cenām, mūs gaida visnotaļ sarežģīta ziema.
Mārtiņš Klīve uzsvēris, ka šis karš ir par vērtībām un pasaules kārtību, kas balstās uz starptautiskajiem noteikumiem un tiesībām. Krievijas uzbrukums Ukrainai ir pilnīgi neizprovocēta agresija, un tā ir atbildīga par nodarītajiem postījumiem un pastrādātajiem kara noziegumiem. Kopumā starptautiskā sabiedrība ir nosodījusi šo Krievijas agresiju. ANO Ģenerālā Asambleja ir pieņēmusi attiecīgu rezolūciju, bet NATO un Eiropas Savienības reakcija bija izcili laba, bezprecedenta un nepārprotami skaidra. Savukārt, Latvija ir izrādījusi milzīgu atbalstu Ukrainai, ziedojot 1/3 sava aizsardzības budžeta un pieņemot desmitiem tūkstošiem ukraiņu bēgļu, bet tās iedzīvotājiem ziedojot naudu, mantas un pat automobiļus. Patlaban Latvija vāc kara noziegumu liecības no Latvijā atbraukušajiem Ukrainas bēgļiem, un, cerams, ka tiks izveidots starptautisks kara tribunāls, kas sauktu Krieviju pie atbildības. Vēstnieks arī uzsvēris demokrātijas nozīmi, paužot viedokli, ka ja Krievija un Baltkrievija būtu bijušas demokrātiskas valstis, karš nemaz nebūtu bijis.