Latvija, kas sarunājas, saprotas un sadarbojas: Fonds DOTS piesaka Dialogu kustību

27. februārī Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā ar svinīgu pasākumu tika atklāta Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS veidotā Dialogu kustība. Tā ir ilgtermiņa iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem labāk sarunāties – arī par grūtiem un sarežģītiem jautājumiem. Kustības aizsākums ir īpaši izstrādāta sarunu metode “Dialoga aplis”, kas radīta un tiek plaši pielietota Somijā un kuru Fonds DOTS pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski ieviesis arī Latvijā.

Pasākumu atklājot, Fonda DOTS izpilddirektore un Saruna festivāla LAMPA dibinātāja Ieva Morica uzsvēra, ka Dialogu kustība ir dabisks turpinājums fonda pirms desmit gadiem aizsāktajam Sarunu festivālam LAMPA, taču šoreiz ne kā viens pasākums gadā, bet gan kā pastāvīga un mērķtiecīgi veidota vide, kurā dialogs un spēja sarunāties kļūst par ikdienas praksi. Šīs kustības mērķis nav panākt vienprātību, bet gan iemācīties ieklausīties citos, mazināt sabiedrības sašķeltību un veidot kopīgu izpratni par svarīgiem jautājumiem.

“Sabiedrība, kurā cilvēki spēj sarunāties, ir stiprāka, elastīgāka un drošāka. Dialogs ļauj sadzirdēt un saprast vienam otru pat tad, ja mūsu viedokļi atšķiras. Tā ir prasme, kas palīdz atrisināt konfliktus, veidot uzticību un stiprināt piederību. Mēs vēlamies veidot sabiedrību, kurā dialogu kultūra kļūst par ierastu praksi – darbavietās, politikā, skolās, medijos, ģimenēs un visā publiskajā telpā,” ir pārliecināta Ieva Morica.

Par dialoga nozīmi un tā pieredzi Ziemeļvalstīs runāja Stefans Eriksons, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā vadītājs, savukārt filozofs un dialoga metodes līdzautors Kajs Alhanens dalījās pieredzē, kā strukturēts dialogs Somijā palīdz mazināt sabiedrības polarizāciju un stiprināt uzticību. Somijā Dialoga apļu jeb “Timeout” metode tiek plaši pielietota pašvaldībās, valsts iestādēs un organizācijās, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar dažādām pieredzēm un uzskatiem spēj sarunāties un veidot kopīgu izpratni par jebkuru tēmu. Tā tiek izmantota gan jautājumos par sociāli jūtīgiem tematiem, piemēram, migrācijas un klimata jautājumi, gan kā instruments politisko lēmumu pieņemšanas procesos.

Fonds DOTS jau trīs gadus praktizē šo metodi Latvijā, organizējot Dialoga apļus un pielāgojot “Timeout” principus mūsu sabiedrības vajadzībām. Ar šīs sarunu metodes palīdzību iespējams uzturēt cilvēkiem tik būtisko spēju mācīties citam no cita un rosināt labāku izpratni par dažādām apspriežamajām tēmām, citiem cilvēkiem un sevi pašu. Dialogu kustība sabiedrībai piedāvās rīkus, kas palīdzēs strukturēti mācīties, praktizēt un nostiprināt prasmi sarunāties par visa veida jautājumiem, arī sarežģītiem un pretrunīgiem.

Pasākuma centrā bija domapmaiņa “Dialoga kultūra Latvijā: kur mēs esam?”, kurā piedalījās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons un organizāciju attīstības praktiķe Arita Featherstone. Sarunā tika uzsvērts, ka spēja sarunāties nav tikai individuāla prasme – tā ir kopīga sabiedrības kvalitāte. Ja valsts pārvalde, uzņēmumi, žurnālisti un iedzīvotāji nevēlas sarunāties, uzticēšanās sabiedrībā samazinās, un lēmumu pieņemšana kļūst sarežģītāka.

Dialogu kustība dzimst laikā, kad pasaule piedzīvo straujas pārmaiņas un sabiedrības šķelšanās un polarizācija ir realitāte. Sociālie mediji rada aizvien lielākus burbuļus, kuros dzirdam līdzīgi domājošos, bet nelabprāt ieklausāmies atšķirīgās perspektīvās. Politiskais populisms un dezinformācija vēl vairāk padziļina šo plaisu, radot iespaidu, ka mums nav kopīga pamata, uz kura balstīties. Tajā pašā laikā cilvēki jūtas aizvien izolētāki, un spēja atrast kopīgu valodu pat ģimenēs un darba kolektīvos kļūst sarežģītāka. Šajos apstākļos dialogs nav tikai patīkama ideja – tas ir instruments, kas palīdz sabiedrībai nepazaudēt saikni un spēt virzīties uz priekšu.

Noslēdzot pasākumu, Ieva Morica aicināja klātesošos iesaistīties Dialogu kustības attīstībā, uzsverot, ka demokrātija nav pašsaprotama – tā ir nepārtraukts darbs, un cieņpilna sarunu kultūra ir tās dzīvotspējas pamats.

“Ja mēs vēlamies dzīvot sabiedrībā, kurā cilvēki viens otru sadzird un kurā iespējams rast risinājumus pat visgrūtākajās situācijās, mums jāsāk ar sarunu. Tā ir izvēle – vai nu mēs ļaujam plaisām sabiedrībā kļūt dziļākām, vai arī atrodam veidu, kā tām pāri likt tiltus.”