Neiecietība pret dažādiem viedokļiem Latvijā. Cik brīvi varam izteikties?
Lai arī mūsdienu sabiedrībā vārda brīvība un viedokļu daudzveidība tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām demokrātiskas valsts vērtībām, pēdējā laikā arvien biežāk publiskajā telpā novērojama neiecietība un uzbrūkoša komunikācija. Tradicionāli pierasts, ka vārda brīvība, tās izpausmes un ierobežojumi tiek skatīti indivīda un valsts attiecību kontekstā, taču ne mazāk būtiska ir iespēja veidot brīvu un cieņpilnu domu apmaiņu ikdienā.
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS kopā ar Atvērtās Lietuvas fondu un Atvērtās Igaunijas fondu, reaģējot uz novērojumiem, ka sabiedrībā samazinās spēja uzklausīt un saprast citus, komunikācija starp dažādām kopienām kļūst arvien sarežģītāka, un neiecietība arvien vairāk ir novērojama arī ikdienas komunikācijā, veica pētījumu par neiecietību cilvēku savstarpējā komunikācijā.
Pētījuma ietvaros 2023.gada augustā katrā Baltijas valstī tika aptaujāti 1000 cilvēki, lai saprastu, cik bieži un kādā kontekstā iedzīvotāji saskaras ar neiecietību tās visplašākajā nozīmē – ar noniecināšanu, izsmiešanu, verbāliem uzbrukumiem u.c. Lai gūtu padziļinātu izpratni par vietējo situāciju, Latvijā notika arī fokusgrupas intervija par neiecietību no līdzcilvēkiem – kur un kādos veidos cilvēki to ir pieredzējuši.
Pētījums: visbiežāk cilvēki Latvijā neiecietību no citiem izjutuši saistībā ar saviem uzskatiem par Covid-19, karu Ukrainā un migrāciju
Dati rāda, ka aptuveni 50 % respondentu Latvijā un Lietuvā ir novērojuši, ka cilvēku viedokļi tiek noniecināti vai izsmieti uzskatu, izcelsmes vai dzīvesveida dēļ. Igaunijā šis rādītājs ir zemāks – apmēram 40 %. Savukārt, personiski saskārušies ar šādām neiecietības izpausmēm Latvijā ir 26 % respondentu ( Lietuvā – 33 %, Igaunijā – 25 %). Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki ir piedzīvojuši noniecināšanu, visās Baltijas valstīs respondenti atzinuši, ka visbiežāk to no līdzcilvēkiem izjutuši saistībā ar savu viedokli par Covid-19 pārvaldības pasākumiem, Krievijas izvērsto karu Ukrainā un migrācijas jautājumiem (Latvijā – 68 %, Lietuvā – 70 %, Igaunijā – 67 %).
Visbiežāk cilvēki, kuri saskārušies ar uzbrukumiem, tos saņēmuši savā privātajā telpā: privātu tikšanos un sarunu laikā (Latvijā – 55 %, Lietuvā – 54 %, Igaunijā – 56 %), kamēr publiskajā elektroniskajā telpā (forumos, tiešsaistes diskusijās, tostarp sociālajos medijos tas noticis retāk (Latvijā to norādījis 41 % aptaujāto, bet Lietuvā un Igaunijā – 31 % un 38% respondentu). Publiskajā telpā, piemēram, skvēros, veikalos vai valsts iestādēs un citviet ar līdzcilvēku noniecinājumu Latvijā sastapušies 34 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā – 26 % un 32 % cilvēku.
Pētījumā noskaidrots, ka cilvēki bieži jūtas spiesti būt uzmanīgi, kad izsaka savus uzskatus vai pārliecību, jo baidās nonākt konfliktā, tikt aizvainoti vai diskriminēti.
Biežāk ar nicinājumu saskārušies vīrieši, gados jaunāki repondenti (18–29), cilvēki, kuri ikdienā runā krievu vai citā svešvalodā, kā arī ģimenes, kurās aug četri vai vairāk bērnu. Respondenti arī norāda, ka viņu viedoklis ir ticis noniecināts viņu nacionalitātes dēļ (tā Latvijā uzskata 62 % krievvalodīgie vai citā svešvalodā runājošie respondenti).
Dati krasāk atšķiras jautājumā par to, no kā nācis uzbrukums. Latvijā 54 % respondentu, kuri saskārušies ar neiecietību, to izjutuši no pilnīgi svešiem cilvēkiem (Lietuvā – vien 26 %, bet Igaunijā – 42 %). Savukārt Lietuvā pirmajā vietā ir no krietni tuvākiem cilvēkiem – kolēģiem (Latvijā – 23 %, Lietuvā – 35 %, Igaunijā – 22 %).
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS 5.decembrī rīkoja šo datu prezentāciju ar tai sekojošu diskusiju, kurā piedalījās domnīcas PROVIDUS direktore Iveta Kažoka, komunikācijas zinātnes doktore Olga Procevska un filozofs, Latvijas Universitātes docents, Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS valdes loceklis Artis Svece.
Pētījuma īstenošanu un diskusijas norisi atbalstīja Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu 2014.–2021. gadam programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds” (līguma Nr. AIF/2021/IDA/03 par finansējuma piešķiršanu organizācijas pamatdarbībai) un Eiropas Savienība projekta “Demokrātija Covid-19 pandēmijas laikā Baltijas valstīs” ietvaros.
.
